Vēja elektrostacijas pieslēguma tehniskie noteikumi
|
|
- Κύμα Δραγούμης
- 7 χρόνια πριν
- Προβολές:
Transcript
1 Vēja elektrostacijas pieslēguma tehniskie noteikumi LEEA Rīga 2008
2 Saturs 1. Tehnisko noteikumu mērķis Tehnisko noteikumu mērķauditorija Terminoloģija un simboli Iesniedzamā dokumentācija Prasības jaudas un frekvences regulēšanai Prasības dispečervadībai Prasības releju aizsardzībām un automātikām Prasības mērījumiem Vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitāte Pielikumi pielikums. Modelēšanai nepieciešamie dati pielikums. Vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes pārbaužu rezultātu atskaite pielikums. Metroloģiskās informācijas apjomi, veidi un datu nodošanas precizitātes prasības Literatūra... 37
3 1. Tehnisko noteikumu mērķis Tehniskie noteikumi izveidoti, lai nodrošinātu tādu vēja elektrostaciju pieslēgšanu Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektrotīkliem, kuru tehniskie parametri un vadības sistēmas nepdraudētu stabilu elektroenerģijas sistēmas darba režīmu un nodrošinātu izstrādātās elektroenerģijas kvalitāti. Tehniskie noteikumi neietver vēja elektrostaciju darbības un vadības izmantošanas finansiālos aspektus, elektrisko parametru mērīšanu un tehniskos noteikumus komercuzskaites veikšanai. 2. Tehnisko noteikumu mērķauditorija Tehniskie noteikumi attiecas uz vēja elektrostacijām, kas tiek pieslēgtas Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektrotīkliem ar 330 kv, 110 kv, 20 kv, 10 kv un 6 kv spriegumu un kurām tehniskie noteikumi ir izdoti pēc gada 1. janvāra. Tehniskie noteikumi ir jāizpilda vēja elektrostacijai ar nominālo aktīvo jaudu 0.25 MW un lielāku. Vēja elektrostaciju agregāti, kurus paredzēts uzstādīt jau esošajās vēja elektrostacijās, tiek uzskatīti par no jauna uzstādāmām iekārtām un ir pakļauti šo noteikumu prasībām. 3. Terminoloģija un simboli Šajos noteikumos lietojamie termini. Aktīvs cēlējspēka zaudējums vēja turbīnas ar regulējamu lāpstiņu pagriešanas leņķi lāpstiņu profila īpašība, kuras ietekmē, vēja ātrumam pārsniedzot nominālo vērtību un kontrolējot lāpstiņu pagriešanas leņķi, aiz turbīnas lāpstiņām rodas turbulence, kas samazina lāpstiņu cēlējspēku un nepieļauj vēja turbīnas attīstītās jaudas palielināšanos virs nominālās vērtības. Apturēšanas vēja ātrums vēja ātrums spārnu rotācijas ass augstumā, pie kura vēja elektrostaciju nepieciešams apturēt un atslēgt ar nolūku nosargāt vēja agregātu. DVS dispečervadības sistēma - tehnisko pasākumu kopums, kurš ļauj sistēmas operatoram veikt dispečervadības procesu, kurā elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem tiek nodoti rīkojumi un regulēšanas signāli uz objektiem ģenerētājvienību, slodžu un tīkla elementu operatīvo stāvokļu un enerģētisko parametru izmaiņai. 3
4 Elektrotīkla pretestību nobīdes leņķis pilnas pretestības(z=r+jx) nobīdes leņķis starp elektrotīkla ekvivalentā sprieguma avotu un īsslēguma vietu. Ģeneratora atdotā jauda elektriskā aktīvā un reaktīvā jauda, kas tiek atdota uz ģeneratora izejas spailēm. Ģeneratora maksimāli pieļaujamā aktīvā jauda ģeneratora atdotā vidējā pilnā jauda 10 minūšu periodā, ko nedrīkst pārsniegt neatkarīgi no laika un elektrotīkla apstākļiem, un kas norādīta ģeneratora tehniskajos datos. Ģeneratora maksimāli pieļaujamā pilnā jauda (S maxpieļ. ) ģeneratora maksimālā pilnā jauda, tam darbojoties ar maksimāli pieļaujamo aktīvo (P maxpieļ. ) un reaktīvo (Q maxpieļ. ) jaudu, un kura norādīta ģeneratora tehniskajos datos (piemēram, ģeneratora P/Q raksturlīknē). Maksimāli pieļaujamo pilno jaudu apraksta izteiksme: max pieļ. 2 max pieļ. S = P + Q 2 max pieļ. Piezīme: ģeneratora atdotās un saņemtās maksimāli pieļaujamās reaktīvās jaudas vērtības var atšķirties. Ģeneratora maksimāli pieļaujamā reaktīvā jauda ģeneratora maksimālā reaktīvā jauda, ko ģenerators nedrīkst pārsniegt, un kura norādīta ģeneratora tehniskajos datos (piemēram, ģeneratora P/Q raksturlīknē). Piezīme: ģeneratora atdotās un saņemtās maksimāli pieļaujamās reaktīvās jaudas vērtības var atšķirties. Ģeneratora nominālā aktīvā jauda ģeneratora maksimālā aktīvā jauda, ko tam paredzēts tam atdot normālos darba apstākļos, kādiem ģenerators ir konstruēts, un kura norādīta elektrostacijas pieslēguma pieteikumā. Ģeneratora nominālā pilnā jauda ģeneratora pilnā jauda (S n ), tam darbojoties ar nominālo aktīvo (P n ) un reaktīvo (Q n ) jaudu, nominālo spriegumu un nominālo frekvenci. Pilno nominālo jaudu apraksta izteiksme: n 2 n 2 n S = P + Q. Ģeneratora nominālā reaktīvā jauda ģeneratora reaktīvā jauda, ko attīsta ģenerators, darbojoties ar nominālo pilno jaudu, nominālo spriegumu un nominālo frekvenci. Piezīme: ģeneratora atdotās un saņemtās nominālās reaktīvās jaudas vērtības var atšķirties. Ģeneratora nominālā strāva ģeneratora strāva, tam darbojoties ar nominālo pilno jaudu, nominālo spriegumu un nominālo frekvenci. Ģeneratora saņemtā jauda elektriskā aktīvā un reaktīvā jauda, kas tiek saņemta uz ģeneratora izejas spailēm. 4
5 Komutācija vēja agregāta (šajos noteikumos) ģeneratora vai ģeneratora atsevišķu tinumu ieslēgšana vai atslēgšana, elektriski pievienojoties vai atvienojoties no elektroenerģijas sistēmas elektrotīkla. Kopīgās prasības prasības, kas attiecināmas uz vēja agregātiem neatkarīgi no to jaudas. Mirgoņa (angliski flicker ) redzes uztveres nestabilitātes sajūta, ko rada gaismas kairinātājs ar laikā mainīgu apgaismojuma spožumu vai spektrālo sastāvu. Mirgošana (angliski flickering ) spriegumu svārstību (mirgošanas) radīta gaismas nepastāvība dažos gaismekļos, atkarīga no šo sprieguma svārstību amplitūdas un frekvences (biežuma). Gaismekļa mirgošana izraisa redzes mirgoņu. Pārsniedzot mirgošanas robežvērtību gaismekļa mirgošana traucējoši iedarbojas uz redzi. Palielinoties svārstību amplitūdai, traucējošā iedarbība strauji pieaug. Pie noteikta svārstību biežuma traucējošā iedarbība rodas jau pie mazām svārstību amplitūdām. Nominālais vēja ātrums noteikts vēja ātrums spārnu rotācijas ass augstumā, kurā vēja turbīna attīsta nominālo pilno jaudu. Normālais darba režīms vēja agregāta darbība bez ārējiem un iekšējiem traucējumiem atbilstoši vēja agregātu aprakstam. Palaišanas vēja ātrums mazākais vēja ātrums spārnu rotācijas ass augstumā, kurš nodrošina vēja agregāta aktīvās jaudas atdošanas sākumu. Pārvades elektrotīkls elektroenerģijas sistēmas elektrotīkla daļa, ko izmanto elektroenerģijas pārvadei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm) ar 110 kv un augstāku nominālo spriegumu. Pārvades vai sadales elektrotīkla apakšstacija elektroenerģijas sistēmas elektrotīkla daļa, kas transformē, sadala un summē elektrisko enerģiju un kas sastāv no elektrolīniju pievienojumiem, sadalkopnēm, komutācijas un aizsardzības aparātiem, transformatoriem, ēkām u.c. Pasīvs cēlējspēka zaudējums vēja turbīnas ar neregulējamu lāpstiņu pagriešanas leņķi lāpstiņu profila īpašība, kuras ietekmē, vēja ātrumam pārsniedzot nominālo vērtību, aiz turbīnas lāpstiņām rodas turbulence, kas samazina lāpstiņu cēlējspēku, un nepieļauj vēja turbīnas attīstītās jaudas palielināšanos virs nominālās vērtības. Pieslēguma punkts sistēmas operatora noteikta elektrotīkla vieta uz apakšstacijas (sadales punkta) kopnēm vai elektrolīnijā, kurai elektriski pieslēgts viens vēja elektrostacijas pievienojums un kas ierīkota elektroenerģijas saņemšanai no elektrostacijas un elektroenerģijas atdošanai elektrostacijai. 5
6 Sadales elektrotīkls elektroenerģijas sistēmas elektrotīkla daļa, ko izmanto elektroenerģijas sadalei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm) ar nominālo spriegumu zemāku par 110 kv. Sprieguma ātra izmaiņa vienreizēja sprieguma efektīvās vērtības ātra izmaiņa starp diviem sekojošiem sprieguma līmeņiem ar nenoteiktu ilgumu. Sprieguma iekritums lēcienveida sprieguma samazināšanās uz ierobežotu laiku. Sprieguma mirgošanas koeficients (angliski voltage flicker factor ) parametrs, kas raksturo vēja elektrostacijas (šajos noteikumos) darbības vai komutācijas rezultātā radītas sprieguma svārstības (mirgošanas) stiprumu noteiktā laika periodā. Sprieguma mirgošanas koeficients tiek noteikts konkrētā elektrotīkla punktā pie dažādiem vēja ātrumiem un elektrotīkla parametriem (īsslēguma jauda, elektrotīkla pretestību nobīdes leņķis). Sprieguma novirze starpība starp faktisko spriegumu elektrotīkla punktā noteiktā brīdī un kādu bāzes sprieguma vērtību, piemēram, nominālo spriegumu. Sprieguma svārstību koeficients parametrs, kas raksturo vēja agregāta (šajos noteikumos) komutācijas rezultātā radītas sprieguma novirzes lielumu. Šis koeficients tiek noteikts procentos (%) konkrētā elektrotīkla punktā kā sprieguma novirzes lieluma attiecība pret kaut kādu bāzes spriegumu, piemēram, pret nominālo spriegumu. Sprieguma svārstības (mirgošana) (angliski voltage flicker ) sprieguma ātro izmaiņu sērija vai sprieguma sinusoīdu aptverošās līknes cikliska maiņa. Stacionārs darba režīms vēja agregāta normālā darbība bez vēja agregātu palaišanas un apturēšanas. Vēja agregāts (vēja turbīnas-ģeneratora sistēma) vēja turbīnas, ģeneratora, piedziņas mehānismu, ģeneratora vadības un balstu ietveroša sistēma, kurā vēja kinētisko enerģiju pārveido par elektrisko enerģiju. Vēja elektrostacija viena komersanta vēja agregātu kopums, kas pieslēgts sistēmas operatora elektrotīklam vienā vai vairākos pieslēguma punktos. 1. piezīme. Iespēju pieslēgt vairāk par vienu vēju elektrostaciju vienā pieslēguma punktā nosaka sistēmas operators. 2. piezīme. Iespēju pieslēgt vēja elektrostaciju vairākos pieslēguma punktos nosaka sistēmas operators. Vēja elektrostacijas uzstādītā jauda vēja elektrostacijas ģeneratoru nominālo jaudu summa. Summējot attiecīgas nozīmes jaudas, nosaka vēja elektrostacijas uzstādīto aktīvo jaudu, uzstādīto reaktīvo jaudu un uzstādīto pilno jaudu. 6
7 Skaidrojumam doti LVS EN Vēja turbīnu sistēmas - 21.daļa: Tīklam pieslēgtu vējturbīnu enerģijas kvalitātes raksturojumu mērīšana un novērtējums standartā izmantotie simboli un mērvienības (skatīt 9. nodaļu). U dyn / U n maksimāli pieļaujamā sprieguma izmaiņa (%); U dyn maksimāli pieļaujamā sprieguma novirze no nominālā lieluma (V); ψ k elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis (grādos), apraksta izteiksme: ψ k = arctan (X k / R k ); α m (t) nomērītā sprieguma pamata harmonikas elektriskais leņķis (grādos); β koeficients, kuru izmanto summējot strāvu harmoniku vērtības; c(ψ k ) sprieguma mirgošanas koeficients stacionārā darba režīmā; cosϕ jaudas koeficients; d relatīvā sprieguma izmaiņa (%); E Plti ilgstošā mirgošanas stipruma maksimāli pieļaujamā vērtība; E Psti īslaicīgā mirgošanas stipruma maksimāli pieļaujamā vērtība; f g nominālā frekvence (50 Hz); f h h-tās harmonikas frekvence (Hz); f m,i mirgošanas koeficienta parādīšanās biežums pie i-tā vēja ātruma; f over frekvences paaugstināšanās aizsardzības iestatījums (Hz); f under frekvences pazemināšanās aizsardzības iestatījums (Hz); f y,i i-tā vēja ātruma parādīšanās biežums; h harmonikas kārta; h-tās harmonikas strāvas attiecība pret nominālo strāvu (%), apraksta izteiksme: I h I 100% ; In i m (t) nomērītā momentānā strāvas vērtība (A); I n nominālā strāva (A); k f (ψ k ) sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients; k i attiecība starp maksimālo palaišanas strāvu un nominālo strāvu; k u (ψ k ) sprieguma svārstību koeficients; L fic modelētā (fiktīvā) tīkla ekvivalentā induktivitāte (H); N 10m viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā; N 120m viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā; analizējamo vēja ātrumu skaits starp palaišanas vēja ātrumu (v N cut-in ) un 15 m/s bin vēja ātrumu; n i i-tā vēja agregāta transformatora transformācijas koeficients; N m nomērīto mirgošanas koeficientu skaits; N m,i i-tajam vēja ātrumam nomērīto mirgošanas koeficientu skaits; N m,i,c<x i-tajam vēja ātrumam nomērīto mirgošanas koeficientu, ar vērtību mazāku par x, skaits; N wt vēja agregātu skaits; P aktīvā jauda (W); P 0,2 0,2 sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējā vērtība (W); P sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējā vērtība (W); P sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējā vērtība (W); P lt ilgstošais mirgošanas stiprums; P n nominālā aktīvā jauda (W); 7
8 P r(c<x) mirgošanas koeficientu sadalījums; P st īslaicīgais mirgošanas stiprums; P st,fic īslaicīgais mirgošanas stiprums, izmantojot modelēto (fiktīvo) elektrotīklu; Q reaktīvā jauda (VAr); Q 0,2 0,2 sekunžu perioda maksimālo reaktīvo jaudu vidējā vērtība pie P 0,2 (VAr); Q sekunžu perioda maksimālo reaktīvo jaudu vidējā vērtība pie P 60 (VAr); Q n nominālā reaktīvā jauda (VAr); R fic modelētā (fiktīvā) elektrotīkla ekvivalentā aktīvā pretestība (Ω); R k elektrotīkla aktīvā pretestība no elektrotīkla ekvivalentā sprieguma avota līdz īsslēguma vietai (Ω); S k īsslēguma jauda pieslēguma punktā (VA); S k,fic īsslēguma jauda pieslēguma punktā, izmantojot modelēto (fiktīvo) elektrotīklu (VA); S n nominālā pilnā jauda (VA); THC kopējais kropļojuma koeficients (% no I n ); T p komutācijas darbības izraisītā pārejas procesa ilgums (s); U starpfāžu spriegums (V); u 0 (t) ideāla sprieguma avota fāzes sprieguma momentānā vērtība (V); u fic (t) modelētā (fiktīvā) elektrotīkla fāzes sprieguma momentānā vērtība (V); U fic,max modelētā (fiktīvā) elektrotīkla fāzes sprieguma maksimālā vērtība (V); U fic,min modelētā (fiktīvā) elektrotīkla fāzes sprieguma minimālā vērtība (V); U n nominālais starpfāžu spriegums (V); U over sprieguma paaugstināšanās aizsardzības iestatījums (V); U under sprieguma pazemināšanās aizsardzības iestatījums (V); v a vidējais gada vēja ātrums (m/s); v cut-in palaišanas vēja ātrums (m/s); v i i-tais vēja ātrums (m/s); v n nominālais vēja ātrums (m/s); w i svara koeficients (angliski weighting factor ) i-tajam vēja ātrumam; X fic modelētā (fiktīvā) elektrotīkla ekvivalentā reaktīvā pretestība (Ω); X k elektrotīkla reaktīvā pretestība no elektrotīkla ekvivalentā sprieguma avota līdz īsslēguma vietai (Ω); pilnā pretestība īsslēguma ietekmes uz pārvades vai sadales elektrotīklu Z 1 ierobežošanai (veicot sprieguma iekritumu ietekmes pārbaudes uz vēja agregāta darbību) (Ω); Z 2 pilnā pretestība starp fāzes vadu un zemi īsslēguma laikā (veicot sprieguma iekritumu ietekmes pārbaudes uz vēja agregāta darbību) (Ω). 8
9 4. Iesniedzamā dokumentācija 4.1. Komersantam, lai saņemtu pieslēguma noteikumus pie pārvades vai sadales elektrotīkla un projektēšanas noteikumus vēja elektrostacijas celtniecībai, jāsniedz šādi dati un dokumenti: dati par komersantu; vēja elektrostacijas novietojuma ģeogrāfiskais plāns; vēlamais pieslēguma punkts un tā sprieguma līmenis; Eiropas Savienībā atzīti sertifikāti vēja elektrostacijā uzstādāmām iekārtām; vēja elektrostacijas modelēšanai nepieciešamie dati, kas norādīti 1. pielikumā Pieslēguma pieteikumā jānorāda iesniegšanas datums un tam jābūt parakstītam Sistēmas operators modelēšanai nepieciešamo datu trūkuma gadījumā ir tiesīgs pieprasīt iesniegt trūkstošos tehniskos datus par vēja elektrostaciju Ja iesniegtie dati par vēja elektrostaciju atšķiras no standartu prasībām, tad jānorāda atšķirības Ja pieslēguma pieteikumā tiek veiktas izmaiņas pēc tā iesniegšanas sistēmas operatoram, tās jāsaskaņo ar operatoru pirms to realizācijas Plānojot vēja elektrostacijas pieslēgšanu pārvades vai sadales elektrotīklam, ir nepieciešams sagatavot tās pievienojuma projektu, kurš ietver pievienošanas shēmu un situācijas plānu ar pievienošanas elektrolīniju garumiem, elektrostacijas shēmu un atbilstību standartiem apstiprinošām aplēsēm. Vēja elektrostacijas pievienojuma projektā jāizmanto elektrostacijas iekārtu tipveida tehniskie parametri Komersants vēja elektrostacijas pieslēguma pieteikuma un pieslēgumu shēmu parakstītus oriģinālus savstarpēji saskaņotos termiņos iesniedz pārvades vai sadales sistēmas operatoram. Komersantam, ja tas veic izmaiņas šajos dokumentos, jāiesniedz izmainītu dokumentu oriģinālus Pēc vēja elektrostacijas izbūves jāveic elektrostacijas parametru mērīšana un novērtēšana, salīdzinot iegūtos datus ar elektrostacijas iekārtu tipveida tehniskiem parametriem un standartu prasībām. 4.9 Lai vēja elektrostacija saņemtu aktu par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, komersantam jāiesniedz sekojoši dokumenti un dati par pārbaužu rezultātiem: dati par vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes pārbaužu veicošo organizāciju saskaņā ar 2. pielikuma 2.1. tabulu; 9
10 vispārējie dati, kas norādīti 2. pielikuma 2.2. tabulā par katru plānoto vēja agregātu; papildus dokumenti, kas jāiekļauj ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes pārbaužu atskaitē, saskaņā ar 2. pielikuma 2.3. tabulu; nominālie dati, kas norādīti 2. pielikuma 2.4. tabulā par katru plānoto vēja agregātu; vēja elektrostacijas stacionārā darba režīmā radītā sprieguma mirgošana pie dažādiem vēja ātrumiem un dažādiem elektrotīkla pretestību nobīdes leņķiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.5. tabulu; vēja elektrostacijas komutācijas radītā spriegumu mirgošana un svārstības pie palaišanas vēja ātruma un dažādiem elektrotīkla pretestību nobīdes leņķiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.6. tabulu; vēja elektrostacijas komutācijas radītā sprieguma mirgošana un svārstības pie nomināla vai lielāka vēja ātruma un dažādiem elektrotīkla pretestību nobīdes leņķiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.7. tabulu; vēja elektrostacijas ģeneratoru un ģeneratoru tinumu komutācijas radītā spriegumu mirgošana un svārstības vissliktākajā situācijā pie dažādiem elektrotīkla pretestību nobīdes leņķiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.8. tabulu; vēja elektrostacijas stacionārā darba režīmā radītās harmoniku strāvas pie dažādām atdotām aktīvām jaudām saskaņā ar 2. pielikuma 2.9., un tabulu; dati un raksturlīknes vēja agregāta reakcijai uz sprieguma iekritumiem saskaņā ar 2. pielikuma tabulu; atdotās aktīvās jaudas dati saskaņā ar 2. pielikuma tabulu; dati un raksturlīknes vēja agregāta darbībai aktīvās jaudas izmaiņas ātruma ierobežošanas režīmā saskaņā ar 2. pielikuma tabulu; dati un raksturlīknes vēja agregāta darbībai uzdotās aktīvās jaudas iestatījuma režīmā saskaņā ar 2. pielikuma tabulu; atdotās un saņemtās reaktīvās jaudas pie dažādām vēja elektrostacijas atdotām aktīvām jaudām saskaņā ar 2. pielikuma tabulu; dati un raksturlīknes vēja agregāta darbībai uzdotās reaktīvās jaudas iestatījuma režīmā saskaņā ar 2. pielikuma tabulu; dati par vēja agregāta releju aizsardzību darbību saskaņā ar 2. pielikuma tabulu; dati par vēja agregāta atkārtotas pieslēgšanas laikiem saskaņā ar 2. pielikuma tabulu Vēja elektrostaciju tehniskie parametri, kurus ir apstiprinājis sistēmas operators, ir jānodrošina visā elektrostacijas ekspluatācijas laikā, elektrostaciju atbilstoši apkalpojot un ekspluatējot. 10
11 4.11. Kontrole par šo noteikumu izpildi jāveic sistēmas operatoram, pie kura tīkla ir pieslēgta attiecīgā vēja elektrostacija Noteikumi nereglamentē sistēmas operatora īpašuma izmantošanu elektrotīkla rekonstrukcijas un attīstības finansiālos jautājumus, veicot vēja elektrostacijas izbūvi Ja nav iespējams saskaņot viedokļus par izvirzītām tehniskām prasībām starp sistēmas operatoru un elektrostacijas īpašnieku, tad strīdu atrisina Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas komisija likuma aktu noteiktā kārtībā. 5. Prasības jaudas un frekvences regulēšanai 5.1. Atbilstoši sistēmas operatora prasībām vēja elektrostacija var tikt pieslēgta pie pārvades vai sadales elektrotīkla režīmu automātikas, kas dod regulēšanas signālus elektrostacijas aktīvās jaudas regulēšanai. Saņemot attiecīgu automātikas regulēšanas signālu vēja elektrostacijai jānodrošina aktīvās jaudas regulēšana ar ātrumu 5% 10% no nominālās aktīvās jaudas minūtē. Konkrētu jaudas izmaiņas ātrumu un lielumu nosaka sistēmas operators Pēc sistēmas operatora pieprasījuma vēja elektrostacija var tikt pieslēgta pie pārvades vai sadales elektrotīkla pretavārijas automātikas, kas dod regulēšanas signālus elektrostacijas aktīvās jaudas ātrai samazināšanai. Šajā gadījumā elektrostacijai jānodrošina aktīvās jaudas ātra samazināšana no 100% līdz 20% no nominālās jaudas vērtības 5 sekunžu laikā pēc attiecīga automātikas regulēšanas signāla saņemšanas. Konkrētu jaudas samazināšanas lielumu vai katras atsevišķas pakāpes lielumu, ja nepieciešams veikt pakāpenisku jaudas samazināšanu, nosaka sistēmas operators Vēja elektrostacijas nomērītā 60 sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējā vērtība P 60 nedrīkst pārsniegt 5% no elektrostacijas nominālās aktīvās jaudas vērtības Vēja elektrostacijai, saņemot attiecīgus signālus no pārvades vai sadales elektrotīkla režīmu automātikas, jāspēj darboties šādos aktīvās jaudas regulēšanas režīmos: ierobežojot atdoto aktīvo jaudu; Ierobežotās aktīvās jaudas vērtību nosaka ar attiecīgu signālu. bez atdotās aktīvās jaudas ierobežojumiem, kad jauda ir tieši atkarīga no vēja ātruma Starpība starp uzdoto aktīvās jaudas vērtību un nomērīto 60 sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējo vērtību P 60 pieslēguma punktā nedrīkst pārsniegt 5% no vēja elektrostacijas nominālās aktīvās jaudas vērtības Ja, atbilstoši sistēmas operatora prasībām, vēja elektrostacija piedalās frekvences regulēšanā un elektrostacijā paredzēta aktīvās jaudas regulēšana no pārvades vai sadales 11
12 elektrotīkla automātikām (pretavārijas un/vai režīmu), tad elektrostacijas vadības iekārtām jānodrošina šādas regulēšanas signālu prioritātes: ātra aktīvās jaudas samazināšana no pārvades vai sadales elektrotīkla pretavārijas automātikas signāliem ir prioritāra, salīdzinot ar aktīvās jaudas regulēšanu atkarībā no frekvences; aktīvās jaudas regulēšana atkarībā no frekvences ir prioritāra, salīdzinot ar jaudas regulēšanu no pārvades vai sadales elektrotīkla režīmu automātikas signāliem Vēja elektrostacijai pieslēguma punktā jānodrošina tgφ regulēšana diapazonā no 0,3, pieņemot reaktīvo jaudu, līdz + 0,4, atdodot reaktīvo jaudu, saskaņā ar 5.1. attēlu, ja sistēmas operators nav noteicis savādāk. Piezīme. Reaktīvo jaudu, kuru vēja elektrostacija var pieņemt no elektrotīkla vai atdot elektrotīklā ārpus attēlā uzrādītajām regulēšanas zonas robežvērtībām, ir atsevišķi jāuzrāda elektrostacijas pieslēguma pieteikumā. Šī papildus reaktīvās jaudas pieņemšanas/atdošanas spēja ir jānodod sistēmas operatora rīcībā. P/Pn 5.1. attēls. Vēja elektrostacijas reaktīvās jaudas regulēšanas zona 5.8. Vēja elektrostacijas nomērītā 5 minūšu perioda maksimālo reaktīvo jaudu vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 5% no 1. attēlā uzrādītām regulēšanas zonas robežvērtībām, pieņemot vai atdodot reaktīvo jaudu Vēja elektrostacijas ģeneratoru reaktīvā jauda jāregulē centralizēti un vienlaicīgi visiem elektrostacijas ģeneratoriem. 12
13 5.10. Vēja elektrostacijai, saņemot attiecīgus signālus no DVS jāspēj darboties šādos reaktīvās jaudas regulēšanas režīmos: nodrošinot nemainīgu sistēmas operatora uzdotu saņemtās vai atdotās reaktīvās jaudas vērtību vēja elektrostacijas vai parka pieslēguma punktā; nodrošinot nemainīgu sistēmas operatora uzdotu sprieguma vērtību vēja elektrostacijas pieslēguma punktā Starpība starp uzdoto reaktīvās jaudas vērtību un nomērīto 60 sekunžu perioda maksimālo reaktīvo jaudu vidējo vērtību Q 60 pieslēguma punktā nedrīkst pārsniegt 10% no vēja elektrostacijas attiecīgās saņemtās vai atdotās reaktīvās jaudas robežvērtības, kas norādītas 5.7. punktā Ja, atbilstoši sistēmas operatora prasībām, vēja elektrostacija piedalās frekvences regulēšanā, tad elektrostacijai jāspēj nodrošināt divi frekvences regulēšanas režīmi atbilstoši 5.2. attēlā norādītajām A un B frekvences regulēšanas raksturlīknēm. Ir jāparedz iespēja pārslēgt elektrostacijas frekvences regulēšanas režīmu ar attiecīgu regulēšanas signālu no DVS vai no pārvades vai sadales elektrotīkla režīmu automātikas. Raksturlīkne A: diapazonā no 47 Hz līdz 50,5 Hz jāuztur 100% pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamā atdotā aktīvā jauda; diapazonā no 50,5 Hz līdz 53 Hz jāsamazina atdotā aktīvā jauda par 40% no pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamās aktīvās jaudas uz 1 Hz. Raksturlīkne B: diapazonā no 49,5 Hz līdz 50,5 Hz, kas atbilst frekvences regulēšanas nejūtības zonai, jāuztur 50% no pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamās atdotās aktīvās jaudas; diapazonā no 49,5 Hz līdz 47 Hz jāpalielina atdotā aktīvā jauda par 20% no pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamās aktīvās jaudas uz 1 Hz; diapazonā no 50,5 Hz līdz 53 Hz jāsamazina atdotā aktīvā jauda par 20% no pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamās maksimālās aktīvās jaudas uz 1 Hz Ja vēja elektrostacija pieslēgta pie pārvades elektrotīkla, tad pārvades sistēmas operators ir tiesīgs sašaurināt raksturlīknes B frekvences regulēšanas nejūtības zonu. 13
14 Pgen% no maksimāli iespējamās pie konkrēta vēja ātruma 5.2. attēls. Frekvences regulēšanas raksturlīknes Vēja elektrostacijai jānodrošina 5.3. attēlā uzdotās darbības zonas atkarībā no sprieguma un frekvences. Ja darba režīms atrodas ārpus norādītajām zonām, tad elektrostacija ir jāatslēdz no pārvades vai sadales elektrotīkla ar 5.3.attēlā norādītajiem laikiem min Spriegums [%] sek 5 min 25 min 1 min Normāla darbība min Frekvence [Hz] 5.3. attēls. Vēja elektrostacijas darbības zonas atkarībā no sprieguma un frekvences vērtībām 14
15 6. Prasības dispečervadībai 6.1. Vēja elektrostacijas, kas ir pieslēgtas pie pārvades sistēmas vai kurām uzstādītā jauda ir lielāka par 15MW, ir atbildīgas par savu aktīvās jaudas balansu. Tām jāslēdz tīkla pakalpojuma līgums ar attiecīgo sistēmas operatoru, pie kura elektrotīkla tās ir pieslēgtas, kurā ir jānorāda, kas sniegs balansēšanas pakalpojumu Pārvades vai sadales sistēmas operatoram atbilstošā pieslēguma punktā vēja elektrostacijas dispečervadība ir jāveic, lai: novērstu pārvades un sadales elektrotīkla elementu pārslodzes stabila darba režīma apdraudējuma gadījumos; nodrošinātu nepieciešamos sprieguma līmeņus pārvades vai sadales elektrotīklos; nodrošinātu ik brīža aktīvās jaudas balansu pārvades un sadales elektrotīklā Vēja elektrostacijas vietējai (lokālai) vadībai ir jānodrošina: automātiskā frekvences regulēšana pieļaujamās robežās, ja vēja elektrostacija ir saņēmusi attiecīgu regulēšanas signālu no sistēmas operatora DVS vai no elektrotīkla režīmu automātikas; vēja elektrostacijas atdotās aktīvās jaudas izmaiņa frekvencei palielinoties vai samazinoties, attiecīgi samazinot vai palielinot atdoto aktīvo jaudu; vēja elektrostacijas atslēgšana, frekvencei sasniedzot robežvērtības; sprieguma regulēšana pieļaujamās robežās pieslēguma punktā Sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai samazināt vēja elektrostacijas atdoto aktīvo jaudu pārvades vai sadales elektrotīklā, nosūtot attiecīgus regulēšanas signālus Sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai samazināt atdoto aktīvo jaudu vēja elektrostacijām ar 0.25 MW un lielāku uzstādīto jaudu atkarībā no Latvijas elektroenerģijas sistēmās pieejamā aktīvās jaudas regulēšanas rezervju apjoma un citiem faktoriem Sistēmas operators ir tiesīgs atslēgt vēja elektrostaciju, nosūtot atbilstošu signālu no DVS, gadījumā ja tiek apdraudēts stabils pārvades vai sadales sistēmas darba režīms Gadījumā, ja vēja elektrostacija ir tikusi atslēgta ar regulēšanas signālu no sistēmas operatora DVS, elektrotīkla pretavārijas vai režīmu automātikām elektrostaciju atļauts pieslēgt atpakaļ elektroenerģijas sistēmai tikai pēc attiecīga signāla saņemšanas no sistēmas operatora DVS Sistēmas operators ir tiesīgs norādīt, ar kādu frekvences regulēšanas raksturlīkni vēja elektrostacijai jāstrādā (skatīt un punktu). 15
16 7. Prasības releju aizsardzībām un automātikām 7.1. Vēja elektrostacijas releju aizsardzībām un automātikām ir jāveic divi galvenie mērķi: jānodrošina vēja elektrostacijas iekārtu aizsardzība, notiekot bojājumiem elektrostacijā, pārvades un sadales elektrotīklā. Releju aizsardzību darbībai ir jābūt selektīvai, ātrai un drošai (nostrādes drošums), kā arī tai jāspēj atšķirt iekšējus bojājumus vēja elektrostacijā no ārējiem bojājumiem pārvades un sadales elektrotīklā; jānodrošina vēja elektrostacijas stabila darbība ārēju bojājumu laikā un pēc to novēršanas, saglabājot vēja elektrostacijas sinhronu darbību ar pārvades un sadales elektrotīklu. Aizsardzību iestatījumiem pie iekšējiem bojājumiem vēja elektrostacijās ir augstāka prioritāte (mazāki nostrādes laiki, lielāka jutība) salīdzinājumā ar nosacījumiem stabilai darbībai pie ārējiem bojājumiem Vēja elektrostacijai ir jānodrošina stabila darbība pie ārējiem bojājumiem, kas ietver vēja elektrostacijas spēju turpināt stabilu darbību pie jebkura veida īsslēgumiem pārvades vai sadales sistēmā, kā arī pēc īsslēgumu novēršanas, saskaņā ar 7.1. attēlā norādīto raksturlīkni, kur: 100% spriegums pieslēguma punktā ir sākotnējā sprieguma vērtība pirms tehnoloģiskā traucējuma; 0,37 sekundes ilgst režīms ar līdz 0 vērtībai samazinātu spriegumu; 4,63 sekundes ilgst režīms ar lineāru sprieguma izmaiņu no 25 % līdz 85 %; noteiktu laiku (skat. 1. tabulu) ilgst režīms ar līdz 85 % pazeminātu pārvades vai sadales elektrotīkla spriegumu. 16
17 Spriegums pieslēguma punktā (% no sākotnējās sprieguma vērtības pirms traucējuma) 7.1. attēls. Vēja elektrostacijas stabilas darbības raksturlīkne pie ārējiem bojājumiem Piezīme: spriegums uz vēja elektrostacijas ģeneratora izvadiem būs augstāks par spriegumu pieslēguma punktā paaugstinošā transformatora pretestības iespaidā Vēja elektrostacijas stabilas darbības raksturlīknes forma pie ārējiem bojājumiem ir atkarīga no lokālām pārvades vai sadales elektrotīkla īpašībām, tāpēc sistēmas operators ir tiesīgs pieslēguma noteikumos pieprasīt nodrošināt atbilstošu raksturlīkni ar citām prasībām Vēja elektrostacija ir jāatslēdz no pārvades vai sadales elektrotīkla, ja sprieguma izmaiņas vēja elektrostacijas pieslēguma punktā pārsniedz 7.1. tabulā dotās vērtības. Pieļaujamos laikus nosaka sistēmas operators. Atslēgšanas kritēriji pie sprieguma paaugstināšanas / pazemināšanas pieslēguma punktā 7.1. tabula Atslēgšanas kritērijs Spriegums Pieļaujamais laiks Ilgstoši pazemināts spriegums < 0,85 U n 5 s 60 s Zems spriegums < 0,7 U n <5 s Ilgstoši paaugstināts spriegums > 1,15 U n 5 s 60 s Augsts spriegums > 1,3 U n 0,2 s 0,5 s 7.5. Vēja elektrostacija ir jāatslēdz no pārvades vai sadales elektrotīkla, ja frekvences izmaiņas pārsniedz 7.2. tabulā dotās vērtības tabulas prasības ir spēkā, ja pārvades sistēmas operators pieslēguma noteikumos nav noteicis citas prasības. Atslēgšanas kritēriji pie frekvences paaugstināšanās / pazemināšanās 7.2. tabula Atslēgšanas kritērijs Frekvence Pieļaujamais laiks Zema frekvence 47,0 Hz < 0,3 s Augsta frekvence 53 Hz < 0,3 s 17
18 7.6. Pēc ārēja īsslēguma atslēgšanas ir jābūt paredzētai vēja elektrostacijas automātiskai atkalieslēgšanai. Sistēmas operators ieslēgšanas noteikumos norāda automātiskās atkalieslēgšanas nosacījumus Ja vēja elektrostacija tiek atslēgta iekšēja bojājuma rezultātā, tad pēc bojājuma novēršanas to var pieslēgt pie attiecīgā sistēmas operatora elektrotīkla tikai ar attiecīgā sistēmas operatora atļauju Ja vēja elektrostacija tiek atslēgta ārēja bojājuma gadījumā, tad 5-10 minūtes pēc sistēmas stabila darba režīma parametru atjaunošanās tā var tikt pieslēgta pie attiecīgā sistēmas operatora elektrotīkla Vēja agregāta vēja ātruma aizsardzība nedrīkst nostrādāt pie vēja ātruma, kas mazāks par 25 m/s. 8. Prasības mērījumiem 8.1. Vēja elektrostacijas pieslēguma punktā jānodrošina šādi mērījumi, kas raksturo elektrostacijas kopējo darbību ar elektrotīklu: spriegums, frekvence, vēja elektrostacijas strāva, vēja elektrostacijas elektrotīklā atdotā aktīvā jauda, vēja elektrostacijas no elektrotīkla saņemtā aktīvā jauda, vēja elektrostacijas elektrotīklā atdotā reaktīvā jauda, vēja elektrostacijas no elektrotīkla saņemtā reaktīvā jauda, vēja elektrostacijas elektrotīklā atdotā aktīvā elektroenerģija, vēja elektrostacijas no elektrotīkla saņemtā aktīvā elektroenerģija, vēja elektrostacijas elektrotīklā atdotā reaktīvā elektroenerģija, vēja elektrostacijas no elektrotīkla saņemtā reaktīvā elektroenerģija Vēja elektrostacijas parametru mērīšanas precizitāte pieslēguma punktā jānodrošina atbilstoši 3.pielikuma 3.1., 3.2, 3.3.tabulām Dati, kurus jānodod no vēja elektrostacijas pieslēguma punkta uz pārvades vai sadales sistēmas operatora dispečervadības punktu, norādīti 3. pielikuma 3.4. tabulā, bet dati, kurus jānodod no katras vēja elektrostacijas uz sistēmas operatora dispečervadības punktu un atpakaļ, ir norādīti 3. pielikuma 3.5. tabulā. Šīm tabulām paredzētie vispārinājumi norādīti 3. pielikuma 3.6. tabulā. 18
19 8.4. Elektroenerģijas skaitītāju rādījumu nodošanas veidu un kārtību nosaka pieslēguma līgumā un sistēmas pakalpojuma līgumā ar sistēmas operatoru Ģeneratoru jaudas lieluma zīmei jābūt sekojošai: atdotā pārvades un sadales elektrotīklā aktīvā un reaktīvā jauda ar (+) zīmi; saņemtā no pārvades un sadales elektrotīkla aktīvā un reaktīvā jauda ar (-) zīmi Visām elektrisko parametru nomērītām vērtībām ir jābūt efektīvajām vērtībām Katrai vēja elektrostacijai ir jābūt savai vadības sistēmai Sistēmas operators no vēja elektrostacijas nepieciešamos signālus, mērījumus un to nodošanas kārtību saskaņo ar katru elektrostaciju atsevišķi Vēja elektrostacijai tās stāvokļus raksturojošos signālus un stāvokļa jāsūta ar laika pazīmi. 9. Vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitāte Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jāiesniedz sistēmas operatoram LVS EN Vēja turbīnu sistēmas - 21.daļa: Tīklam pieslēgtu vēja turbīnu enerģijas kvalitātes raksturojumu mērīšana un novērtējums standartā norādītos saražotās elektroenerģijas kvalitāti raksturojošos parametrus. Elektroenerģijas kvalitātes mērīšanas metodēm un iekārtām ir jāatbilst LVS EN standarta prasībām. LVS EN standartam ir spēkā pēdējā tā redakcija (ieskaitot arī pēdējās korekcijas) Sprieguma svārstības Mirgošanas stiprums vēja agregātam strādājot stacionārā darba režīmā Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda mirgošanas koeficienta c(ψ k, v a ) vērtības, vēja agregātam strādājot stacionārā darba režīmā, pie dažādiem gada vidējiem vēja ātrumiem v a un elektrotīkla pretestības nobīdes leņķiem ψ k. Šie dati jāapkopo 2. pielikuma 2.5. tabulā. Izvērtējot vēja elektrostacijas radīto mirgošanu pieslēguma punktā, jāaplēš ilgstošais mirgošanas stiprums P lt. Ja pieslēguma punktam ir pieslēgti vairāki vēja agregāti, tad jāaprēķina summārais ilgstošais mirgošanas stiprums P ltσ. Ilgstošā mirgošanas stipruma vērtības nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus E lti. 19
20 Mirgošanas stiprums pie vēja agregāta komutācijas Nepieciešams apskatīt trīs vēja agregāta komutācijas veidus: vēja agregāta palaišana pie palaišanas vēja ātruma; vēja agregāta palaišana pie nominālā vai lielāka vēja ātruma; vissliktākā situācija, pārslēdzoties starp ģeneratoriem (ja vēja turbīna pievienota vairākiem ģeneratoriem vai arī ģeneratoram ir vairāki tinumi). Katram no trim iepriekš minētajiem komutācijas veidiem vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda šādi parametri: N 10m viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā; N 120m viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā; k f (ψ k ) sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients pie dažādiem elektrotīkla pretestības nobīdes leņķiem ψ k ; k u (ψ k ) sprieguma svārstību koeficients pie dažādiem elektrotīkla pretestības nobīdes leņķiem ψ k. Šie dati jāapkopo 2. pielikuma 2.6., 2.7. un 2.8. tabulā. Izvērtējot vēja elektrostacijas radīto mirgošanu pieslēguma punktā, jāaplēš īslaicīgais mirgošanas stiprums P st. Ja pieslēguma punktam ir pieslēgti vairāki vēja agregāti, tad jāaplēš summārais īslaicīgais mirgošanas stiprums P stσ. Īslaicīgā mirgošanas stipruma vērtības nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus. Sprieguma izmaiņas Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda relatīvā sprieguma izmaiņas d vērtības vēja agregāta komutācijas gadījumā pie dažādiem sprieguma svārstību koeficientiem k u (ψ k ). Relatīvās sprieguma izmaiņas d vērtības nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus Strāvu harmonikas, starpharmonikas un virsharmonikas Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda vēja agregāta izraisīto strāvu harmoniku, starpharmoniku un virsharmoniku īpatsvaru attiecībā pret nominālo vēja agregāta strāvu I n, vēja agregātam strādājot stacionārā darba režīmā pie dažādām ģenerētās aktīvās jaudas vērtībām. Šie dati jāapkopo 2. pielikuma 2.9., un tabulā. 20
21 Vēja elektrostacijas izraisīto strāvas harmoniku, starpharmoniku un virsharmoniku īpatsvars pieslēguma punktā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus Vēja agregāta reakcija uz sprieguma iekritumiem Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda pārbaudes rezultāti par vēja agregātu darbību sprieguma iekritumu gadījumā (notiekot īsslēgumiem pārvades vai sadales elektrotīklā). Pārbaudāmo sprieguma iekritumu raksturojums dots 9.1. tabulā. Pārbaudes rezultāti jāapkopo atbilstoši 2. pielikuma tabulai. Pārbaudes rezultāti ļaus pārliecināties par vēja agregātu reakciju uz sprieguma iekritumiem un nodrošinās datus vēja agregātu matemātisko modeļu pārbaudēm. Pārbaudāmo sprieguma iekritumu raksturojums Pārbaude VD1 - simetrisks trīsfāžu sprieguma iekritums VD2 - simetrisks trīsfāžu sprieguma iekritums VD3 - simetrisks trīsfāžu sprieguma iekritums VD4 - simetrisks divfāžu sprieguma iekritums VD5 - simetrisks divfāžu sprieguma iekritums VD6 - simetrisks divfāžu sprieguma iekritums Starpfāžu sprieguma amplitūda Tiešās secības sprieguma amplitūda Sprieguma iekrituma ilgums (s) 0,90 ± 0,05 0,90 ± 0,05 0,5 ± 0,02 0,50 ± 0,05 0,50 ± 0,05 0,5 ± 0,02 0,20 ± 0,05 0,20 ± 0,05 0,2 ± 0,02 0,90 ± 0,05 0,95 ± 0,05 0,5 ± 0,02 0,50 ± 0,05 0,75 ± 0,05 0,5 ± 0,02 0,20 ± 0,05 0,60 ± 0,05 0,2 ± 0, tabula Sprieguma iekrituma forma 9.4. Aktīvā jauda Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda maksimālo nomērīto jaudu 600 s, 60 s un 0.2 s vidējās vērtības (attiecīgi P 600, P 60 un P 0,2 ). Šie lielumi jāapkopo 2. pielikuma tabulā. Jāpārbauda vēja agregātu spēja darboties aktīvās jaudas izmaiņas ātruma ierobežošanas režīmā. Pārbaudes dati jāapkopo 2. pielikuma tabulā. Jāpārbauda vēja agregātu spēja darboties uzdotās aktīvās jaudas iestatījuma režīmā. Pārbaudes dati jāapkopo 2. pielikuma tabulā. 21
22 9.5. Reaktīvā jauda Jāpārbauda vēja agregātu spēja nodrošināt reaktīvo jaudu. Pārbaudes dati jāapkopo 2. pielikuma tabulā. Jāpārbauda vēja agregātu spēja darboties uzdotās reaktīvās jaudas iestatījuma režīmā. Pārbaudes dati jāapkopo 2. pielikuma tabulā Vēja agregāta releju aizsardzības Jāpārbauda vēja agregātu releju aizsardzību darbību pārvades vai sadales elektrotīkla sprieguma paaugstināšanās un pazemināšanās gadījumā. Jāsalīdzina uzdotie vēja agregātu sprieguma aizsardzību iestatījumi (nostrādes spriegums un nostrādes laiks) ar pārbaudēs iegūtajiem lielumiem. Pārbaudes dati jāparāda 2. pielikuma tabulā. Jāpārbauda vēja agregātu releju aizsardzību darbību pārvades vai sadales elektrotīkla frekvences paaugstināšanās un pazemināšanās gadījumā. Jāsalīdzina uzdotie vēja agregātu frekvences aizsardzību iestatījumi (nostrādes frekvence un nostrādes laiks) ar pārbaudēs iegūtajiem lielumiem. Pārbaudes dati jāparāda 2. pielikuma tabulā Atkārtotas pieslēgšanas laiks Jāpārbauda cik ilgā laikā vēja agregāti var tikt pieslēgti atpakaļ pārvades vai sadales elektrotīklam, ja elektrotīkls ir bijis atslēgts 10 s, 1 min un 10 min. Pārbaudes dati jāparāda 2. pielikuma tabulā. 22
23 10. Pielikumi 1. pielikums Modelēšanai nepieciešamie dati 1. Objekta principiālā elektriskā shēma. Principiālā elektriskā (vienlīnijas) shēma, kas satur ģeneratorus, transformatorus, jaudas slēdžus un stacijas pašpatēriņu. 2. Ģenerējošās iekārtas dati (atsevišķi katram elektrostacijas ģeneratoram). Ģenerējošās iekārtas numurs/identifikators elektrostacijas shēmā 2.1. Ģeneratora dati Ģeneratora pases dati. Nominālā pilnā jauda MVA Nominālā aktīvā jauda MW Nominālais spriegums V Frekvence, Hz Nominālais magnetizēšanas spriegums V Nominālā magnetizēšanas strāva A Nominālais jaudas koeficients (nepilnīga ierosme, pārierosme) Nominālie apgriezieni (apgr./min) Īsslēguma jauda (koeficients) Statora strāva pie nominālās pilnās jaudas A Slēguma shēma (t.i. Y) un zemējums Ģeneratora dzesēšana (gaisa dzese, ūdeņraža dzese) Ģeneratora parametri. Statora aktīvā pretestība R Reaktīvās pretestības (Omi vai relatīvas vienības pie nominālās ģeneratora pilnās jaudas un sprieguma) garenass šķērsass. Sinhronā nepiesātināta Xd Xq Sinhronā piesātināta Xd Pārejas nepiesātināta X d X q Pārejas piesātināta X d Virspārejas nepiesātināta X d X q Pretējās secības nepiesātināta X2 Nullsecības nepiesātināta X0 Statora izkliedes reaktīvā pretestība Xlm Lauka laika konstantes (sek) Līdzstrāvas īsslēgtas ķēdes Ta garenass šķērsass Vaļējas ķēdes pārejas T do T qo Vaļējas ķēdes virspārejas T do T qo Īsslēgtas ķēdes pārejas T d T q Īsslēgtas ķēdes virspārejas T d T q Kopējā turbīnas+ģeneratora inerce 23
24 Inerces konstante, H = kw sek/kva Inerces moments, WR2 = lb. ft. 2 vai Inerces konstante, H = sek Inerces moments, Jg = kg m 2 Enkura tinumu aktīvās pretestības (Omi vai rel.v. pie nomināliem mašīnas MVA un kv) Tiešās secības R1 Pretējās secības R2 Nullsecības R0 Neitrāles zemējuma aktīvā pretestība Rn Neitrāles zemējuma reaktīvā pretestība Xn Ģeneratora līknes. Vaļējās ķēdes piesātinājuma līknes ar gaisa spraugas līniju (ģeneratora spriegums pret lauka (ierosmes) strāvu). Gaisa spraugas lauka strāva pie nominālā ģeneratora sprieguma A Gaisa spraugas lauka spriegums pie nominālā ģeneratora sprieguma V 2.2. Ierosmes sistēmas dati Ierosme un sprieguma regulators. Ierosmes sistēmas tips (statiskā, maiņstrāvas mašīnas ierosme utt.) Pašierosme vai svešierosme Maksimālā / minimālā ierosmes līdzstrāva Maksimālais / minimālais ierosmes līdzspriegums Iesniegt ierosmes sistēmas pases datus (ierosmes transformators statiskajām ierosmes sistēmām, līdzstrāvas ģenerators un elektrodinamiskais pastiprinātājs līdzstrāvas mašīnu tipa ierosmēm, galvenais un vadības maiņstrāvas ģenerators maiņstrāvas mašīnu tipa ierosmēm) Sprieguma regulatora tips un ražotājs (piem. GE EX 2000, ABB Unitrol-F,u.tml.) Ģeneratora sprieguma regulēšanas robežas (piem. +/- 5% no nomināla) Iesniegt blokshēmu un atbilstošos datus ierosmes sistēmai/ sprieguma regulatoram Līnijas atslēguma kompensācija/reaktīvās strāvas kompensācija. Norādīt kura no funkcijām ir realizēta sprieguma regulatorā un uzrādīt iestatījumus relatīvajās vienībās pie ģeneratora nominālās jaudas (MVA) un sprieguma (kv) Energosistēmas stabilizators (ESS). ESS tips un ražotājs (piem. GE EX2000 no Bassler) Iesniegt ESS blokshēmu un tai atbilstošos datus/informāciju Maksimālās ierosmes ierobežotājs (MxII). Iesniegt MxII blokshēmu un tai atbilstošos datus/informāciju. Aprakstīt MxII darbību samazina ierosmes strāvu zem ilgstoši pieļaujamās vērtības, pārslēdz sprieguma regulatoru ierosmes rokas vadības režīmā, atslēdz ģeneratoru. 24
25 Minimālās ierosmes ierobežotājs (MnII). Iesniegt MnII blokshēmu un tai atbilstošos datus/informāciju Statora strāvas ierobežotājs. Vai statora strāvas ierobežotājs tiek izmantots ģeneratoram? Iesniegt statora strāvas ierobežotāja blokshēmu un tai atbilstošos datus/informāciju Augstsprieguma puses sprieguma regulatori, reaktīvās jaudas ierobežotāji un cos φ regulatori. Norādīt, kuri no šiem regulatoriem tiek izmantoti, un iesniegt blokshēmas un atbilstošo papildinformāciju Ģeneratora reaktīvās jaudas pieņemšanas/atdošanas līknes. Ilgstošā nominālā ierosmes strāva A Ierosmes tinuma pretestība Omi pie C Iesniegt ģeneratora reaktīvās jaudas pieņemšanas/izdošanas līknes pie nominālās jaudas (MVA), pie nominālā ģeneratora sprieguma un pie +/- 5% no ģeneratora nominālā sprieguma. Iesniegt ģeneratora reaktīvās jaudas pieņemšanas/izdošanas līknes (PQ diagramma) pie jaudas P=0 (MVA). Izcelt ģeneratora vadības, ierobežotāju un aizsardzību līknes Uzrādīt ģeneratora pieejamo darba reaktīvās jaudas diapazonu Iesniegt ģeneratora reaktīvās jaudas pieņemšanas/atdošanas līknes (PQ diagramma) pie jaudas P=Pn (MVA). Izcelt ģeneratora vadības, ierobežotāju un aizsardzību līknes Uzrādīt ģeneratora pieejamo darba reaktīvās jaudas diapazonu Uzrādīt minimāli un maksimāli pieļaujamo aktīvās jaudas vērtību (Pmin) un (Pmax) 2.4. Ģeneratora aizsardzības. Uzrādīt ģeneratora releju aizsardzības, to iestatījumus un iedarbes. 2. pielikums Vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes pārbaužu rezultātu atskaite Pārbaužu rezultātu atskaitē dotie raksturlielumi ir spēkā tikai aplūkojamam vēja agregāta tipam un tā konfigurācijai uz pārbaudes veikšanas laiku. Cita tā paša vēja agregāta konfigurācijas gadījumā, tajā skaitā mainoties vadības sistēmai vai vadības parametriem, kas var izraisīt atšķirīgu agregāta darbību un ietekmi uz elektroenerģijas kvalitātes rādītājiem, nepieciešams veikt atsevišķu ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes novērtēšanu. 25
26 2.1. tabula Pārbaudes veicošās organizācijas dati un atbilstoši LVS EN standartam pārbaudāmais vēja agregāts Pārbaužu veicējs Atskaites numurs Vēja agregāta tips Vēja agregāta ražotājs Pārbaudāmā vēja agregāta sērijas numurs Vispārīgi vēja agregāta dati Vēja agregāta tips (horizontālo vai vertikālo asu) Turbīnas lāpstiņu skaits Vēja rata diametrs (m) Spārnu ass augstums (m) Turbīnas lāpstiņu vadības veids (pagrieziena leņķa vadība, ātruma zaudējuma aktīvā vadība vai ātruma zaudējuma pasīvā vadība) Griešanās ātruma vadības veids (pastāvīga ātruma, divu ātrumu vai mainīga ātruma) Ģeneratora tips un nominālā aktīvā jauda (kw) Frekvenču pārveidotāja tips un nominālā pilnā jauda (kva) Reaktīvās jaudas kompensēšanas veids un nominālā reaktīvā jauda (kvar) Transformatora tips un nominālā pilnā jauda (kva) Vēja agregāta izvadu identifikācija 2.2. tabula Pārbaužu rezultātu atskaitē papildus iekļaujamie dokumenti Informācijas veids Pārbaudāmā vēja agregāta apraksts, ietverot vadības parametru iestatījumus. Vēja agregāta pārbaužu vietas un pievienojuma pie elektrotīkla apraksts Pārbaudēs izmantojamo ierīču apraksts Pārbaužu norises apstākļu apraksts Dokuments par pārbaužu atkāpēm no LVS EN standarta prasībām Autors Pārbaudīts Apstiprināts Izdošanas datums 2.3. tabula Dokumentu nosaukums un datums 26
27 Pārbaužu rezultātu atskaitē dotie raksturlielumi, kuri ir noteikti savādāk, kā tas norādīts LVS EN standartā, ir jāatzīmē. Tas ietver arī parametrus, kuri ir aprēķināti, nevis nomērīti. Dokumentā par atkāpēm no LVS EN standarta prasībām, ir jāapraksta alternatīvās pārbaužu veikšanas procedūras. Nominālie vēja agregāta dati Nominālā aktīvā jauda, P n (kw) Nominālais vēja agregāta darbības vēja ātrums, v n (m/s) Nominālā pilnā jauda, S n (kva) Nominālā strāva, I n (ka) Nominālais spriegums, U n (kv) Nominālā frekvence, f g (Hz) 2.4. tabula Sprieguma svārstības vēja agregātam strādājot stacionārā darba režīmā 2.5. tabula Pārvades vai sadales elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis ψ k (grādi) Vidējais gada vēja ātrums, v a (m/s) Mirgošanas koeficients, c(ψ k, v a ) 6,0 7,5 8,5 10,0 Uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums: 2.6. tabula Sprieguma svārstības pie vēja agregāta komutācijas (palaižot vēja agregātu pie palaišanas vēja ātruma) Komutācijas veids Viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā, N 10m Viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā, N 120m Pārvades vai sadales elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis, ψ k (grādi) Sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients, k f (ψ k ) Sprieguma svārstību koeficients, k u (ψ k ) Uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums: Vēja agregāta palaišana pie palaišanas vēja ātruma
28 2.7. tabula Sprieguma svārstības pie vēja agregāta komutācijas (palaižot vēja agregātu pie nominālā vai lielāka vēja ātruma) Komutācijas veids Viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā, N 10m Viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā, N 120m Pārvades vai sadales elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis, ψ k (grādi) Sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients, k f (ψ k ) Sprieguma svārstību koeficients, k u (ψ k ) Uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums: Vēja agregāta palaišana pie nominālā vai lielāka vēja ātruma tabula Sprieguma svārstības pie vēja agregāta komutācijas (vissliktākajā situācijā, pārslēdzoties starp ģeneratoriem) Komutācijas veids Viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā, N 10m Viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā, N 120m Pārvades vai sadales elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis, ψ k (grādi) Sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients, k f (ψ k ) Sprieguma svārstību koeficients, k u (ψ k ) Uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums: Vissliktākā situācija, pārslēdzoties starp ģeneratoriem
29 2.9. tabula Vēja agregāta izraisītās strāvu harmonikas stacionārā darba režīmā pie dažādām ģenerētās aktīvās jaudas vērtībām P bin (%) H I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) THC (%) Uzdotais reaktīvās jauda iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jauda iestatījums: 29
Compress 6000 LW Bosch Compress LW C 35 C A ++ A + A B C D E F G. db kw kw /2013
Ι 55 C 35 C A A B C D E F G 47 17 21 18 19 19 18 db kw kw db 2015 811/2013 Ι A A B C D E F G 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst ES regulu 811/2013,
Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013
51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants),4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 6 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 6 5 v 1 2 3 4 5 6 7 Rp ½,5 1, p-c 1,5 2,
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 1 2 3 4,4,8 1,2 Rp ½ Rp 1,2,4,6,8 1, Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 15/1-4, 25/1-4, 3/1-4 4 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 4 m/s Atļautie
Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*
Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com
Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 15/1-6
Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 15/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants) 5 4 3 2 1 v 1 2 3 4 5 6,5 1, p-c 1,5 2, Rp 1 m/s 1 2 3 4,2,4,6,8 1, 1,2,4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Stratos PICO 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6
Sērijas apraksts: Wilo-Stratos PICO-Z
Sērijas apraksts:, /-, /- Modelis Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūsaienojumu, bloķējošās strāas pārbaudes EC motors un integrēta elektroniskā jaudas regulēšana. Modeļa koda atšifrējums Piemērs:
ENERGOSTANDARTS PĀRSPRIEGUMU AIZSARDZĪBA VIDSPRIEGUMA ELEKTROTĪKLOS
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 042-1 Pirmais izdevums 2005 PĀRSPRIEGUMU AIZSARDZĪBA VIDSPRIEGUMA ELEKTROTĪKLOS Energostandartā aprakstīti vispārīgie principi pārspriegumu aizsardzības ierīkošanai 6 20 kv
Tēraudbetona konstrukcijas
Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām
AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība
AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga, 2016 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas piegādi...
FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI
Mikroklimats FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI P 1 GALVENIE MIKROKLIMATA RĀDĪTĀJI gaisa temperatūra gaisa g relatīvais mitrums
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība
Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =
Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo
LATVIJAS LEK ENERGOSTANDARTS 055 Pirmais izdevums 2003 Tikai lasīšanai
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LE 055 Pirmais izdevums 2003 ĢENERATORU, ĢENERATORU-TRANSFORMATORU BLOU, 110kV UN 330kV LĪNIJU, OPŅU, TRANSFORMATORU RELEJU AIZSARDZĪBAS UN AUTOMĀTIAS TEHNISĀ APOPE Latvijas Elektrotehniskā
AS Sadales tīkls. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība
AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga 2015 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas sadalīšanu...
GRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI ELEKTROTEHNIKĀ UN ELEKTRONIKĀ VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI
GRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI ELEKTROTEHNIKĀ UN ELEKTRONIKĀ VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI Kursa Elektrotehnika un elektronika programmā paredzēta patstāvīga grafoanalītisko uzdevumu izpilde. Šajā krājumā ievietoti
1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03
1. MAIŅSRĀVA Ķeguma spēkstacija Maiņstrāvas iegūšana Maiņstrāvas raksturlielumumomentānās vērtības Maiņstrāvas raksturlielumu efektīvās vērtības Enerģijas pārvērtības maiņstrāvas ķēdē Aktīvā pretestība
MICROMASTER 440 0,12 kw kw
,12 kw - 25 kw Lietošanas instrukcija (Saīsinātā versija) Izdevums 1/6 Lietotāja dokumentācija Brīdinājumi, Ieteikumi un Piezīmes Izdevums 1/6 Brīdinājumi, Ieteikumi un Piezīmes Sekojošie ieteikumi, brīdinājumi
ENERGOSTANDARTS VĒJAGREGĀTU SISTĒMAS
LATVIJA ENERGOTANDART LEK 1400-21 Pirmais izdevums 2006 VĒJAGREGĀTU ITĒMA 21. DAĻA TĪKLĀ LĒGTU VĒJAGREGĀTU ITĒMA ĢENERĒTĀ ELEKTROENERĢIJA KVALITĀTE PARAMETRU MĒRĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA Latvijas Eletrotehisā
EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Unikāls izstrādājuma veida identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Tipa, partijas vai sērijas
MICROMASTER kw - 11 kw
MICROMASTER 42.12 kw - 11 kw Lietošanas instrukcija (Kopsavilkums) Izdevums 7/4 Lietotāja dokumentācija Brīdinājumi, ieteikumi un piezīmes Izdevums 7/4 Brīdinājumi, ieteikumi un piezīmes Sekojošie brīdinājumi,
Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina"
UAB "ArmetLina" Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina" piegādātājs SIA "EK Sistēmas" 1. Daļa Satura rādītājs: Uzskaites sadalne IUS-1/63 3 Uzskaites
EISEMANN ugunsdzēsības, militāro un glābšanas dienestu aprīkojums. DIN produkti
EISEMANN ugunsdzēsības, militāro un glābšanas dienestu aprīkojums DIN produkti ε DIN aprīkojums DIN aprīkojuma klāstā speciālajiem dienestiem ir šāds ekipējums: Apgaismojuma aprīkojums Kabeļu spoles Tripodi
Mērīšana ar osciloskopu.
Mērīšana ar osciloskopu. Elektronisku shēmu testēšanas gaitā bieži ne vien jāizmēra elektrisko signālu amplitūda, bet arī jākonstatē šo signālu forma. Gadījumos, kad svarīgi noskaidrot elektriskā signāla
LEKTRISKO SADALES TĪKLU ELEKTROIETAIŠU EKSPLUATĀCIJA
E L E K T R I S K O S A D A L E S T Ī K L U E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Mārtiņš Budahs Mareks Zviedrītis E LEKTRISKO SADALES TĪKLU ELEKTROIETAIŠU EKSPLUATĀCIJA
Laboratorijas darbs disciplīnā Elektriskās sistēmas. 3-FAŽU ĪSSLĒGUMU APRĒĶINAŠANA IZMANTOJOT DATORPROGRAMMU PowerWorld version 14
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Enerģētikas institūts Laboratorijas darbs disciplīnā Elektriskās sistēmas 3-FAŽU ĪSSLĒGUMU APRĒĶINAŠANA IZMANTOJOT DATORPROGRAMMU PowerWorld
LEK 043 Pirmais izdevums 2002 LATVIJAS ENERGOSTANDARTS SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA Tikai lasīšanai 043 LEK 2002
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 043 Pirmais izdevums 2002 SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA Latvijas Elektrotehniskā komisija LEK 043 LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 043 Pirmais izdevums 2002 SPĒKA KABEĻLĪNIJU
DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU
LV DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU DoP No. Hilti HIT-HY 270 33-CPR-M 00-/07.. Unikāls izstrādājuma tipa identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 270 2. Tipa, partijas vai sērijas numurs, kā
Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 584 Pieņemts: 13.10.2015. Stājas spēkā: 01.07.2016. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 202 (5520), 15.10.2015. OP numurs: 2015/202.9 Ministru kabineta
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 009/0196/1DP/1...1.5/09/IPIA/VIAA/001 ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības
PRASĪBAS 1 KV ELEKTROTĪKLA PROJEKTĒŠANAI UN BŪVNIECĪBAI
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 139 Pirmais izdevums 2013 PRASĪBAS 1 KV ELEKTROTĪKLA PROJEKTĒŠANAI UN BŪVNIECĪBAI AS Latvenergo, teksts, 2013 Biedrība Latvijas Elektrotehniskā komisija, noformējums, makets,
Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija
Ainars Knipšis Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts: Rīgas
INSTRUKCIJA ERNEST BLUETOOTH IMMOBILIZER
APRAKSTS: INSTRUKCIJA ERNEST BLUETOOTH IMMOBILIZER BLUETOOTH IMOBILAIZERS ir transporta līdzekļa papildus drošibas sistēma. IERĪCES DARBĪBA 1. Ja iekārta netiek aktivizēta 1 minūtes laikā, dzinējs izslēdzas.
Direktīva ErP 125 un Systemair ventilatori
Ventilatori Gaisa apstrādes iekārtas Gaisa sadales produkti Ugusndrošība Gaisa aizari un apsildes produkti Tuneļu ventilatori Direktīva un Systemair ventilatori 2 Direktīva Directive 3 Systemair ventilatori
SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS
SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS Publicēts 2014.gada 1.septembrī Ar grozījumiem no 2015.gada 1.oktobra SATURS 1. Ievads... 3 2.
Andris Šnīders, Indulis Straume. AUTOMĀTISKĀ ELEKTRISKĀ PIEDZIĥA
Andris Šnīders, Indulis Straume AUTOMĀTISKĀ ELEKTRISKĀ PIEDZIĥA Jelgava 2008 LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKULTĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS ENERĂĒTIKAS INSTITŪTS Andris Šnīders, Indulis Straume
Acti 9 Lite. Izdevīga kvalitāte
Acti 9 Lite Izdevīga kvalitāte Drošība Elektriskās ķēdes aizsardzība K60N automātiskie slēdži "Biconnect" PB110016-40 PB110017-40 IEC/EN 60898-1 K60N "Biconnect" automātisko slēdžu funkcijas: vvelektriskās
Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi
Lapa 1 no 19 VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005-2011 29.11.2011. MK noteikumi Nr.914 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" ("LV", 196 (4594), 14.12.2011.) [stājas spēkā 15.12.2011.] Redakcija
ENERGOSTANDARTS SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 043 Pirmais izdevums 2002 SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA Šajā standartā tiek apskatītas spēka kabeļu izolācijas pārbaudes normas, apjomi un metodika pēc to ieguldīšanas
INDRĀNU IELA 1 KOKNESE
Pielikums Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumiem Nr. 160 Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām INDRĀNU IELA 1 KOKNESE 2 I. Vispārīgie jautājumi 1.1.
Laboratorijas darbu apraksts (II semestris)
Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
22.8.2014. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 250/1 II (Neleģislatīvi akti) TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību
Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA
Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS Rīga 2006 DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/17
24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/17 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 245/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina
VIDSPRIEGUMA /6, 10, 20 kv/ GAISVADU ELEKTROLĪNIJAS GALVENĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 015 IZMAIŅAS 2 2016 VIDSPRIEGUMA /6, 10, 20 kv/ GAISVADU ELEKTROLĪNIJAS GALVENĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS AS Latvenergo, teksts, 2016 LEEA Standartizācijas centrs Latvijas Elektrotehnikas
Elektronikas pamati 1. daļa
Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta
Tehniskais apraksts. 72 Mini sadales IP Modulārās aizsardzības ierīces. 107 Modulārās vadības ierīces
Tehniskais apraksts 7 Mini sadales IP0 8 Modulārās aizsardzības ierīces 07 Modulārās vadības ierīces 7 Ēku elektroiekārtu vadības sistēma tebis TS Mini sadales IP 0 GD0/GD0/GD06/GD08/GD0 Kopējais apraksts:
Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode
Publicēts: Latvijas Vēstnesis > 03.02.2009 18 (4004) > Dokumenti > Ministru kabineta noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr.39 Rīgā 2009.gada 13.janvārī (prot. Nr.3 17. ) Ēkas energoefektivitātes aprēķina
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3
24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā
Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi
Projekts (vienošanās ) Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi Izveidotā jaunā magnētiskā lauka gradienta mērīšanas moduļa apraksts Aktivitāte
Fizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei
Fizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei 12-1 Pseido hologramma Ievēro mērvienības, kādās jāizsaka atbildes. Dažus uzdevuma apakšpunktus var risināt neatkarīgi no pārējiem. Mūsdienās
PIELIKUMI. priekšlikumam EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.1.2016. COM(2016) 31 final ANNEES 1 to 19 PIELIKUMI priekšlikumam EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem
IETOTĀJU UN SPECIĀLO ELEKTROIETAIŠU EKSPLUATĀCIJA
L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Uldis Grunte Osvalds Makreckis Voldemārs Zacmanis L IETOTĀJU UN SPECIĀLO ELEKTROIETAIŠU
Testu krājums elektrotehnikā
iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža
MK noteikumi Nr.273 "Mērvienību noteikumi" ("LV", 49 (4241), ) [spēkā ar ]
Lapa 1 no 10 VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005-2010 23.03.2010. MK noteikumi Nr.273 "Mērvienību noteikumi" ("LV", 49 (4241), 26.03.2010.) [spēkā ar 27.03.2010.] Redakcija uz 27.03.2010. Mērvienību noteikumi
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS
RĪGAS TEHNSKĀ NVERSTĀTE ENERĢĒTKAS N ELEKTROTEHNKAS FAKLTĀTE NDSTRĀLĀS ELEKTRONKAS N ELEKTROTEHNKAS NSTTŪTS VARS RAŅĶS, NNA BŅNA (RODONOVA) ENERGOELEKTRONKA TREŠAS ATKĀRTOTAS ZDEVMS RĪGA 007 DK 6.34 Lekciju
juridiskām personām Klientu serviss Elektroenerģijas tarifi TARIFI Informatīvais bezmaksas tālrunis:
TARIFI Klientu serviss Informatīvais bezmaksas tālrunis: 80200400 Bojājumu pieteikšana: 80 200 404 Pašapkalpošanās portāls: www.elatvenergo.lv Epasts: klientu.serviss@latvenergo.lv Pasta adrese: AS klientu
MICROMASTER kw kw
MICROMASTER 430 7.5 kw - 250 kw Lietošanas instrukcijas 12/02 izlaidums Informācija lietotājam 6SE6400-5AE00-0BP0 Dokumentācija MICROMASTER 430 Palaišanas pamācība Ātrai SPD un BOP-2 palaišanai ekspluatācijā.
Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts
Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts Nanovadu struktūras ir parādījušas sevi kā efektīvi (Nat. Mater, 2005, 4, 455) fotošūnu elektrodu materiāli 1.katrs nanovads nodrošina tiešu elektronu ceļu uz
Mehānikas fizikālie pamati
1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide
TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02
Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT02 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes skaitītāja
Darba vides fizikālo riska faktoru noteikšana un novērtēšana
Žanna Martinsone, Svetlana Lakiša, Ivars Vanadzinš Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija Zanna.Martinsone@rsu.lv Darba vides fizikālo riska faktoru noteikšana
Modificējami balansēšanas vārsti USV
Modificējami balansēšanas vārsti USV Izmantošana/apraksts USV-I USV vārsti ir paredzēti manuālai plūsmas balansēšanai apkures un dzesēšanas sistēmās. Vārsts USV-I (ar sarkano pogu) kopā ar vārstu USV-M
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),
ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01
ul. Wróblewskiego 18 93-578 Łódź tel: (0-42) 684 47 62 fax: (0-42) 684 77 15 ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA I. DARBĪBA UN UZBŪVE.............. lpp. 2 II. GĀZES SKAITĪTĀJA MARĶĒJUMS......
EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Izstrādājuma veida unikālais identifikācijas kods: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Veids, partijas vai sērijas
TEHNISKĀ INSTRUKCIJA. Lodza, 1999.gada februāris
Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 KVANTOMETRS CPT01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes kvantometra konstrukcijas
Kontroldarba varianti. (II semestris)
Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt
Ceļu un ielu apgaismes sistēmu ierīkošanas pamatjautājumi un standartizācija. RTU EEF EI EK Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa
Ceļu un ielu apgaismes sistēmu ierīkošanas pamatjautājumi un standartizācija RTU EEF EI EK Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa Kristina.Berzina@rtu.lv 2016 LVS EN 13201 IELU APGAISMOJUMS ir: stacionāro apgaismes
1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G
1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,
Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu
Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un
TROKSNIS UN VIBRĀCIJA
TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,
PAVIRO Router PVA-4R24. lv Operation manual
PAVIRO Router PVA-4R24 lv Operation manual PAVIRO Router Saturs lv 3 Satura rādītājs 1 Drošība 4 2 Īsa informācija 8 3 Sistēmas pārskats 9 3.1 Priekšējais panelis 9 3.2 Aizmugurējais panelis 11 4 Komplektācija
Elektromagnētiskās svārstības un viļņi
Elekromagnēiskās svārsības un viļņi Par brīvām svārsībām sauc svārsības, kas norisinās svārsību sisēmā, ja ā nav pakļaua periodiskai ārējai iedarbībai. Tāad svārsības noiek ikai uz ās enerģijas rēķina,
PAR ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTI. 1. Ievads
1 PAR ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTI. 1. Ievads 2012.gada 6. decembrī Saeima pieņēma jaunu Ēku energoefektivitātes likumu. Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti,
Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma
Analogās 520TVL krāsu kameras EQ350 Sensors: 1/3 SONY CCD Izšķirtspēja: 752 x 582 (PAL) 520 TVL Gaismas jūtība: 0.5 lux (F=1.2) S/N attiecība: > 48 db (AGC izslēgts) Lēca: nav Nominālais spriegums: EQ
CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC
www.latea.lv www.lldra.lv CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC LVS EN 14351-1 PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas
Neelektrisku lielumu elektriskā mērīšana un sensori
Aivars Kaėītis Neelektrisku lielumu elektriskā mērīšana un sensori Mērāmais lielums Sensors, pārveidotājs Signāla kondicionieris Pastiprinātājs Filtrs PCI, USB, Paralēais, u.c. Datu uzkrājēji Mērkarte
Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu
Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu Izcila hidrauliskā balansēšana apkures sistēmās, izmantojot Danfoss RA-DV tipa Dynamic Valve vārstu un Grundfos MAGNA3 mainīga ātruma sūkni Ievads Zema enerģijas
VEBINĀRS C: MĒRĪJUMI UN IETAUPĪJUMU PĀRBAUDE EEL PROJEKTOS Nodrošinot labākās cenas vērtību pašvaldībām
ENERGOEFEKTIVITĀTES LĪGUMI (EEL) SABIEDRISKO ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAI VEBINĀRS C: MĒRĪJUMI UN IETAUPĪJUMU PĀRBAUDE EEL PROJEKTOS Nodrošinot labākās cenas vērtību pašvaldībām Atruna Ne GIZ, ne
ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA
Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās
Vadības modulis 2 apkures lokiem
LV Vadības modulis 2 apkures lokiem AD290 C-Mix Uzstādīšanas un apkopes instrukcija Saturs 1. Ievads...3 1.1. Izmantotie simboli...3 1.2. Abreviatūras...3 2. Drošības instrukcijas un ieteikumi...3 3. Tehniskais
CEĻVEDIS LOGU UN DURVJU IZVĒLEI LOGU UN DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJA PĒC LVS EN
LOGU DIZAINS CEĻVEDIS LOGU UN DURVJU IZVĒLEI www.rehau.lv Būvniecība Autobūve Industrija PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas procesā nepieciešami skaidrojumi normatīviem un prasībām. Eiropas
PIELIKUMS TEHNISKIE NOTEIKUMI TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS IELU APGAISMOŠANAI DOMĀTU EFEKTĪVAS DARBĪBAS GAISMAS ĶERMEŅU IEPIRKŠANAI
PIELIKUMS TEHNISKIE NOTEIKUMI TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS IELU APGAISMOŠANAI DOMĀTU EFEKTĪVAS DARBĪBAS GAISMAS ĶERMEŅU IEPIRKŠANAI NORĀDĪJUMI Šajā dokumentā ir konkrēti kritēriji iepirkumiem, kuru priekšmets
Automātikas elementi un ierīces
LATVIJAS LAKSAIMNIECĪBAS NIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKLTĀTE Lauksaimniecības enerģētikas institūts Automātikas elementi un ierīces Mācību metodiskais līdzeklis automātikas pamatos Jelgava 006 Sastādīja: prof.
Bezpilota lidaparātu izmantošana kartogrāfijā Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference
Bezpilota lidaparātu izmantošana kartogrāfijā Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference Ģeomātika 03.02.2017 LĢIA Fotogrammetrijas daļas vadītājs Pēteris Pētersons Motivācija Izpētīt bezpilota lidaparāta
PĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017.
PĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017.gadā APSTRIPRINU LVĢMC valdes priekšsēdētājs K.Treimanis 2018.
P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA
P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un
3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana
Seminārs 3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana Doc. Līga Gaile (LVS/TC 30 «BŪVNIECĪBA» EN AK vadītāja, SM&G PROJECTS Latvia, RTU) 2013. gada 15. novembris 1 Semināra programma 15:00 15:30 (+15
2. ELEKTROMAGNĒTISKIE
2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko
Laboratorijas darbu apraksts (I semestris)
Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas
Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka
Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):
RA-N radiatora vārsti ar integrētiem priekšiestatījumiem
RA-N radiatora vārsti ar integrētiem priekšiestatījumiem Sertificēts atbilstoši EN 215 Taisnais variants Stūra variants Horizontāls stūra variants Variants uzstādīšanai kreisajā stūrī Pielietojums Visus
Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C
6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju
12. klase. Fizikas 64. valsts olimpiādes III posms gada 10. aprīlī
Fizikas 64. valsts olimpiādes III posms 2014. gada 10. aprīlī 12. klase Jums tiek piedāvāti trīs uzdevumi. Par katru uzdevumu maksimāli iespējams iegūt 10 punktus. Katra uzdevuma risinājumu vēlams veikt
«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»
«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas
MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS
MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,
«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»
«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Žanna Martinsone, Dr.med., Vitalijs Rodins, M.Sc.,, Rīgas Stradiņa universitāte Preiļi, 22.03.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1.
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME. Briselē, gada 13. novembrī (13.11) (OR. en) 16152/12 TRANS 393 PAVADVĒSTULE
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 13. novembrī (13.11) (OR. en) 16152/12 TRANS 393 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 9. novembris Saņēmējs: Padomes ģenerālsekretariāts
Pārsprieguma aizsardzība
www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko